Gliemežus bieži niknumā dedzina, rok zemē, mīda ar kājām, varbūt arī šķīdina sērskābē. Bet viņi lien, lien, lien, fatāli, it kā vienaldzīgi, bet neatlaidīgi, un jūs varat atvadīties no skaistākā, dārgākā, labākā, ko dod jūsu dārzs.
Man šāds genocīds pret gliemežiem nav piemērots. Viņi patiesi spiedz, ja tiek mīdīti un dedzināti, šie neaizsargātie radījumi, kuri ir mīkstāki un maigāki par zīdpapīru.
Es viņus savācu slēgtā traukā un aiznesu uz mežmalu, aiz diviem grāvjiem. Peldēt tie neprot.
“Divās dienās salasīt piecus tūkstošus gliemežu, vai tā ir mana misija?” tā es domāju un sāku pētīt vienkāršākas metodes. Esmu vēl tālu no ideāla, bet panākumi gūti. Ja vēlaties, lai jūsu dārzā nav gliemežu, rīkojieties šādi.
• Izravējiet nezāles, uz kurām barojas un vairojas gliemeži. Iestādiet ķiploku un sīpolu rindas. Smarža atbaidīs mocītājus–gliemežus no viņu upuriem.
• Bieži irdiniet augsni ap kultūraugiem.
• Ja dārzs ir ēnains, ieviesiet tajā vairāk saules. Gliemeži izlien no slēptuvēm vakarā vai lietus laikā. Svelmi tie necieš.
• Izbārstiet starp dobēm sinepju pulveri, sodrējus, kafijas granulas.
• Jo platāka kailas zemes josla ap stādījumiem, jo grūtāk to pārvarēt gliemežiem. Brīnišķīgi ir ar balto smilti, granti, zvirgzdiem, zāģu skaidām klāti celiņi. Tajos neērti jutīsies arī nezāles, būs mazāk jāravē.
• Vēl labāk, ja zemi ap dobēm nokaisa ar saberztām olu čaumalām, smalki sadauzītiem gliemežvākiem, kas dursta gliemežu vēderiņus. Čaumalas — teicams kalcija mēslojums burkāniem, gurķiem, kāļiem, ķiršiem, plūmēm.
• Var celiņus pārkaisīt ar sāli. Vienīgā nelaime — sāls lietus laikā izkūst.
• Gliemežu mazliet skābos vēderiņus sārmaini kairina arī smalki kaļķi vai pelnu kārtiņa. Ai, kā viņiem tas nepatīk!
Ja nu arī tas nepalīdz, sūtiet kaujā “sauszemes karaspēku” — krupjus, vardītes, ezīšus. Vai arī “gaisa desantu” — pīles. Nekas briesmīgs, ja dārzā ielīdis kāds zalktis. Zalkši nav indīgi, bet, tāpat kā visi pārējie rāpuļi, ir gliemežu rijēji.
Ja tomēr esat absolūts pacifi sts, pārstādiet visvairāk apdraudētos augus tādā vietā, kur glumajiem līdējiem ārkārtīgi grūti piekļūt.